© Ģimeņu psiholoģiskā atbalsta centrs LĪNA, SIA. Autortiesību atruna.
|
viesis 10.28.1 |
Diemžēl.. un ar katru dienu to apjēdzu arvien skaudrāk... Mani sākumā tikai tracināja kā viņš uzvedās, ka trako, ka neklausa, ka mēģina dabūt manu uzmanību...
Bet tētis tak ir ar viņu!!! Man ir bebis!!!
Un ome...
Mani tracināja tas, ka ome viņu visu laiku pieskata, pabaksta, aizrāda, pamāca.. ir kā es nebūtu viņa māte, kura varētu to izdarīt.. un lēnā garā man tas viss ir sakrāmējies tā, ka tagad man liekas, ka ome ietekmē viņsh ir mainījies un es tur vairs nevaru neko darīt.
Ok. Es cenšos ar viņu parunāt - vakarā nolieku mazo gulēt un eju pie lielā,,, bet cik tad ilga ir tā runāšanās... un neko īsti man nepastāsta - ne kā gāja pa b/d, ne kā juutas...
Un nekad nav teicis, ka nepatīk, ka ir bebis mājās, ka viņam manis trūkst. Viņsh neizsaka savu vēlmi, lia mamma būtu ar viņu. Viņš vnk ir neciešams...
Un tracina mani.. un bieži vien arī tētis sabrēc uz viņu.. ka par ilgu čammājas, ka man tas nav sakrāmētas utt.
Ehh.. nu uzrakstīju, un varbūt neduadz vieglāk man palika...
|
|
viesis 10.29.5 |
Varbūt dariet otrādāk? Lai tētis un ome darbojas vairāk ar mazo, bet Tu - ar lielo bērnu? Un vēl - bērni novērtē kopīgu darbošanos nevis runāšanu. Protams, es nezinu, cik vecs ir Tavs lielais bērns, bet man šķiet, ka pirmsskolas vecuma bērns toč runāšanos nespēj uztvert nopietni.
No sirds iesaku iziet Bērna emocionālās audzināšanas kursus, tas palīdzēs atbildēt uz daudziem jautājumiem!
|
|
viesis 10.25.6 |
|
© Ģimeņu psiholoģiskā atbalsta centrs LĪNA, SIA. Autortiesību atruna.