|
viesis 09.8.12 |
|
|
Vita 10.3.1 |
Domāju, jau pati šķiršanās bērnam ir liels pārdzīvojums, taču runāšana par to tieši varētu būt atvieglojoša. Reizēm palīdz stāsti par to, kā cilvēki (un dzīvnieciņi) satiekas, dzīvo kopā un tad kaut kas notiek... Respektīvi stāsts, kas savā ziņā ataino konkrēto situāciju, bet parāda to it kā no malas. Tik mazam bērnam gan ļoti svarīgi ir ne tik daudz saprast, cik sajust, ka viņu joprojām mīl, ka viņš ir drošībā un ka pati mamma pēc iespējas tiek ar situāciju galā. Ar šo es gribu pateikt, ka nereti, ja mamma palīdz pati sev, iespējams, konsultējoties pie kāda psihologa, arī bērnam šī situācija kļūst daudz panesamāka. Vēl gan neizpratni rada apstāklis, kāpēc par tik pašsaprotamu uzskatāt, ka bērns šo cilvēku vairs nevarētu satikt. Reizēm cilvēki, kas nav mūsu asinsradinieki, var kļūt par ļoti nozīmīgiem dzīves cilvēkiem, tāpēc bērna un šī vīrieša attiecības var būt arī neatkarīgas no Jūsu un vīrieša attiecībām. Iespējams, ka šo varat kā kopīgi risināt.
|
© Ģimeņu psiholoģiskā atbalsta centrs LĪNA, SIA. Autortiesību atruna.
