LĪNAs bēbīšu nodarbības
Kas ir LĪNAs bēbīšu grupa?
LĪNAs bēbīšu grupa sastāv no 5–10 mammām ar viņu līdzīga vecuma bērniem. Grupa paliek, ja iespējams kopā visa pirmā dzīves gada garumā. Grupas tikšanās notiek reizi nedēļā un ilgst 90 minūtes, no kurām pirmās un pēdējās 15 minūtes paredzētas brīvai komunikācijai, kā arī mazuļa ģērbšanai. 60 minūtes no nodarbības grupas process tiek psiholoģes vadīts.
Atsevišķi vienojoties viena no tikšanās reizēm varētu būt nodarbība, kurā ar mazuļiem kopā ir nevis mamma, kā ierasts, bet gan tētis. „Tētu nodarbība” dod iespēju tētiem un mazuļiem piedzīvot īpašus kopīgus mirkļus, kur tētis tiek iedrošināts kontaktam un rotaļām ar mazuli, kam ikdienā nav īpaši laika vai varbūt trūkst tieši ideju par to, kā to darīt. Mammām savukārt tā ir iespēja atpūsties, veltot laiku tikai sev.
Kas notiek grupas tikšanās reizē?
Telpā uz speciāla grīdas seguma sēž vecāki un guļ/sēž viņu mazuļi. Telpa ir silta, jo mazuļi rotaļu laikā tiek izģērbti. Zīdainis bez drēbītēm kustās daudz spontānāk un intensīvāk un viņam ir arī iespēja piedzīvot ādas kontaktu ar vecākiem.
Grupas vadītāja parāda vecākiem ierosinājumu kādai spēlei (praktiski vai izdales materiāla veidā), kas atbilst tā brīža konkrētā bērna attīstībai. Būtiski ir, lai vecāki pamanītu sava bērna tā brīža vajadzības un uz tām arī atbilstoši reaģētu - t.i., spēlētos tad, kad mazulis to vēlas un par to priecājas, ļautu viņam gulēt tad, kad nāk miegs, un dotu paēst vai padzerties tad, kad mazulis ir izsalcis vai izslāpis.
Katrā nodarbībā mammām ir iespēja dalīties savās sajūtās, saņemot atbalstu gan no grupas vadītājas, gan pārējām grupas dalībniecēm, uzzināt ko par mazuļa tā brīža attīstību un iegūt atbildes uz saviem jautājumiem par visu uztraucošo saistībā ar mazuli. Ik nodarbībā māmiņas saņems arī kādu izdales materiālu par mazuļa audzināšanu, aprūpi vai citiem jautājumiem, ko iespējams izlasīt mājās un vēlāk atkal pārrunāt grupā.
Grupas pamatā ir principi, uz kuriem balstās Prāgas - Vecāku - Bērnu - Programma (PEKiP). Informāciju par šo programmu varat apskatīt zemāk.
Grupas mērķi ir:
- pavadīt un atbalstīt bērnu viņa attīstībā ar ierosinājumiem kustībām un rotaļām
- padziļināt un stiprināt vecāku un bērna attiecības
- atbalstīt pieredzes apmaiņu vecāku starpā
- veicināt bērna kontaktēšanos ar vienaudžiem un citiem pieaugušajiem viņam drošā vidē
Ko piedalīšanās bēbīšu nodarbībā sniedz bērnam?
1. attīstību atbalstoša un veicinoša vide (telpa, rotaļlietas un vienaudžu sniegts pamudinājums), palīdz bērnam izdarīt nākamos soļus savā attīstībā. Nereti mazuļi tieši nodarbības laikā vai uzreiz pēc tās pirmo reizi, piemēram, apsēžas vai sāk rāpot.
2. brīva kontaktēšanās iespēja ar vienaudžiem tik agrīnā vecumā palīdz bērniem veidot pirmās tik nozīmīgās sociālās kompetences iemaņas. Ja mazulis ir vienīgais vai pirmais bērniņš ģimenē šādas iespējas izmantošana ir īpaši būtiska un noderīga vēlāk, uzsākot bērnu dārza gaitas.
Ko piedalīšanās bēbīšu nodarbībās nozīmē vecākiem?
- rast laiku kopā būšanai ar savu bērnu
- novērot mazuli un apzināti pamanīt viņa tā brīža attīstības nianses
- spēlēties ar bērnu un apgūt jaunu spēļu iespējas
- glāstīt bērnu un ar viņu runāties
- dalīties savās sajūtās un pieredzē ar citiem vecākiem
- paņemt līdzi ko ēdamu un dzeramu mazulim, kā arī rezerves autiņbiksītes
- apģērbties ērtās un plānās drēbēs, kā arī paņemt līdzi kādu rezerves apģērbu
Psiholoģisks atbalsts un iedrošinājums nodarbības laikā
Grupā iespējams saņemt palīdzību un atbalstu:
- ja jūtaties nedroša kontaktā ar savu mazuli;
- ja Jūs pēcdzemdību periodā pārdzīvojat nepamatotas skumjas, raudulību bez īpaša iemesla un nespējat izprast, kāpēc nejūtaties tik “laimīga”, kādai Jums šai periodā it kā vajadzētu būt;
- ja Jums liekas, ka mazais ir pārmēru raudulīgs un nemierīgs, bet esat pārliecinājusies, ka Jūsu uztraukumam par bērnu nav medicīniska pamatojuma;
- ja brīžiem Jums ir sajūta, ka nezināt, ko īsti ar mazuli “iesākt”, kā kontaktēties, nomierināt, rotaļāties utt.;
- ja ik pa laikam šaubāties par to, vai esat gana “laba mamma” un šī sajūta Jūs nomāc;
- ja gribat uzzināt vairāk par mazuļa intelektuālo un emocionālo attīstību zīdaiņa vecumā un saprast, kā šī attīstība notiek tieši saistībā ar Jūsu bērniņu;
- ja vēlaties gūt un saņemt savstarpēju atbalstu, pārrunājot sev svarīgos jautājumus ar citām sievietēm līdzīgā situācijā.
Prāgas - Vecāku - Bērnu - Programmas veidošanās
Prāga ir pilsēta, kurā piecdesmitajos sešdesmitajos gados "Mātes un bērna institūtā" strādāja psihologs Jaroslavs Kohs, izvirzot pieņēmumu, ka zīdaiņa attīstības iespējas ir daudz lielākas nekā tas līdz tam bija uzskatīts, tikai par tām īsti nav zināms un nav arī skaidrs, kā tās veiksmīgi attīstīt. Viņš izveidoja īpašus vingrinājumus, kas kalpoja kā stimuli mazuļu kustībām un sajūtām visā viņu pirmā dzīves gada garumā. Pretēji tolaik plaši pazīstamajai zīdaiņu vingrošanai, kurā bērni parasti palika pasīvi, kamēr pieaugušais viņus vingrināja, reizēm varbūt pat pret viņu gribu, Kohs piedāvāja iespēju bērniem pašiem kļūt aktīviem. Mazulim vienmēr tika dota izvēles iespēja, vai viņš vēlas konkrētajā rotaļā ar pieaugušo iesaistīties.
Vienlaikus bērņuks varēja priecāties pats par saviem jaunajiem sasniegumiem, attīstot veselīgu pašvērtējumu, jo ir taču atšķirība, vai pieaugušais vingrina manas kājeles, virzot tās līdz manam puncim un atpakaļ, vai arī to pašu kustību es izdaru, teiksim, pasperot lielo piepūšamo bumbu, ko mamma tur saitītē pakārtu, viegli pieskaroties manām pēdiņām.
Vēl viens čehu psihologa atklājums bija, ka mazuļi jūtas labāk un izdara daudz vairāk spontānu kustību, tādējādi attīstoties straujāk, ja viņiem tiek dota iespēja būt bez drēbītēm un autiņiem plašā telpā uz grīdas.
Bērniem rotaļas sagādā prieku tikai tad, ja viņi nav noguruši vai izsalkuši, tāpēc bērni nodarbībām netiek modināti un viņi tiek pabaroti tad, kad viņi to vēlas. Laikā, kamēr mazuļi atpūšas, tas ir brīdis vecākiem, kurā viņi var dalīties savā pieredzē un pārdzīvojumos, jo visiem tie ir mazliet līdzīgi - par bērna veselību, attīstību, ēšanu, gulēšanu, attiecībām ar partneri pēcdzemdību periodā utt.
1969. gadā Kohs savus atklājumus prezentēja konferencē Vīnē, kur par tiem pirmoreiz uzzināja vācu psiholoģe Krista Rupelte. Viņa aktīvi darbojās, atbalstot jaunās ģimenes, un bija meklējusi kādu konkrētu iespēju, ko piedāvāt ģimenēm tik atbildīgajā, pārmaiņām un notikumiem bagātajā mazuļu pirmajā dzīves gadā. Izmantojot Koha atklājumus, viņa kopā ar savu dzīvesbiedru, kas bija psiholoģijas doktors, un vēl citām kolēģēm, sāka izstrādāt grupu programmu zīdaiņiem ar viņu vecākiem. Pirmā šāda grupa sāka darboties 1973. gadā.
Šobrīd Vācijā ik nedēļu PEKiP grupās tiekas aptuveni 50 000 mazuļu. Pieprasījums ir tik liels, ka joprojām šādas grupas trūkst un parasti to apmeklējumam piesakās jau sievietes pirmajos grūtniecības mēnešos.
Būtībā par spīti tā nosaukumam PEKiPs tomēr īsti nav programma, jo netiek piedāvāts nekas noteikts un nemainīgs, kā arī tā nav nekādā ziņā "izklaides programma". Drīzāk tā ir kā iespēja mazuļiem un vecākiem uzaugt kopā nemainīgā grupā, tātad drošā un stabilā vidē, un mācīties vienam no otra.
Nodarbību vadītājas Vita Kalniņa, Dace Čible, Ilze Pastare